noglaust
noglaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noglaužu | noglaužam | noglaudu | noglaudām | noglaudīšu | noglaudīsim |
| 2. pers. | noglaud | noglaužat | noglaudi | noglaudāt | noglaudīsi | noglaudīsiet, noglaudīsit |
| 3. pers. | noglauž | noglauda | noglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: noglaud (vsk. 2. pers.), noglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noglaužot (tag.), noglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noglaustu
Vajadzības izteiksme: jānoglauž
1.Īsu brīdi glaust un pabeigt glaust.
1.2.pārnestā nozīmē Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
1.3.pārnestā nozīmē Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
2.apvidvārds Slēpt, noslēpt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad noglauda muguru, jūtams viņa mugurkauls," tā saimniece.
- Recorda visus nepieņem, noglauž ausis un var pat mēģināt iekost.
- Liekas, tūlīt viņa izkāps no audekla un mani noglaudīs.
- – Guli, guli, nekusties, – es noglaudu Lotai vaigu.
- Tūras tante noglauda tēvocim zodu un paslepus iekniebj Berram vaigā.