noecēt
noecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noecēju | noecējam | noecēju | noecējām | noecēšu | noecēsim |
| 2. pers. | noecē | noecējat | noecēji | noecējāt | noecēsi | noecēsiet, noecēsit |
| 3. pers. | noecē | noecēja | noecēs | |||
Pavēles izteiksme: noecē (vsk. 2. pers.), noecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noecējot (tag.), noecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noecētu
Vajadzības izteiksme: jānoecē
1.Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku).
1.1.Ecējot apstrādāt (augus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kaimiņš, ko satiku ar sētuvi plecā noecēta lauka vidū.
- Un kaimiņš, ko satiku ar sētuvi plecā gludi noecēta lauka vidū.
- Pievakarē civilos dežurantus nomainījuši robežsargi ar suņiem, uz nakti pludmale tikusi noecēta.
- 7. Vairākiem saimniekiem, starp tiem Dūķēnu Sesku, auzu riežas liktas trešoreiz pārart un noecēt.
- Pati savu dārziņu tikai apkopju – ir cilvēki, kuri ar tehniku palīdz uzrakt, apart un noecēt.