nodunēt
nodunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodunu | nodunam | nodunēju | nodunējām | nodunēšu | nodunēsim |
| 2. pers. | noduni | nodunat | nodunēji | nodunējāt | nodunēsi | nodunēsiet, nodunēsit |
| 3. pers. | nodun | nodunēja | nodunēs | |||
Pavēles izteiksme: noduni (vsk. 2. pers.), noduniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodunot (tag.), nodunēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodunētu
Vajadzības izteiksme: jānodun
1.Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
2.Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To iedomājot, sirdī nodunēja kā skrējēja soļi, viņa apstājās.
- Norībēt, nodunēt, nodimdēt,Un kā zibenim zust.
- Bija viens krikšķis, un zeme gandrīz vai nodunēja.
- - aiz muguras nodunēja trīs miljoni balsu, un Vītauts pārbijies paskubināja zirgu.
- nodunam kāpņu telpā, un tu ienesi nakti kā asfaltam norautu ādu.