noducināt
noducināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noducinu | noducinām | noducināju | noducinājām | noducināšu | noducināsim |
| 2. pers. | noducini | noducināt | noducināji | noducinājāt | noducināsi | noducināsiet, noducināsit |
| 3. pers. | noducina | noducināja | noducinās | |||
Pavēles izteiksme: noducini (vsk. 2. pers.), noduciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noducinot (tag.), noducināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noducinātu
Vajadzības izteiksme: jānoducina
1.Īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt.
2.Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - noducināja garīdznieks un pagriezās pret Jefrosima pulku, pacēlis resnu pirkstu.
- – Es redzu, ka tu jūties superīgi, – Loranga noducināja.
- Tā nu gan ir riebīga piezīme, Joris,” viņš noducina.
- – Ienāciet, ienāciet, – noducināja skaista, piesātināta tembra balss.
- „Visām kaklus apgriezt,” bargāk nekā citām reizēm tēvs noducināja.