nodūkt
Lietojuma biežums :
nodūkt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
3.transitīvs Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
4.transitīvs Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
5.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri