nodūkt
nodūkt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodūcu | nodūcam | nodūcu | nodūcām | nodūkšu | nodūksim |
| 2. pers. | nodūc | nodūcat | nodūci | nodūcāt | nodūksi | nodūksiet, nodūksit |
| 3. pers. | nodūc | nodūca | nodūks | |||
Pavēles izteiksme: nodūc (vsk. 2. pers.), nodūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodūcot (tag.), nodūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodūktu
Vajadzības izteiksme: jānodūc
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
3.transitīvs Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
4.transitīvs Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
5.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Šņabja pudele maksā gandrīz tikpat,” nodūca Margrieta.
- Pat ne “ paldies” vai “ sveiki” nepasaka, nevienu siltāku vārdiņu nenodūc...
- Mmm, es apstiprinoši nodūcu un vienaldzīgi atmetu ar roku, sak, tas tik tāds nieks.
- Nepastāvēja ne labi jautājumi, ne atbildes, vietām uz ielas vēl turpinājās drupu novākšana, citur kūpēja piķa katls, mori melnām mutēm ar trīsi sūtīja augšup kūpošus spaiņus, aizbrauca pa retam pajūgam, nodūca kravas auto, divi strādnieki, jau beiguši maiņu, aizminās garām ar grabošiem velosipēdiem, citi stāvēja pie zabegalovkas un smēķēja.
- Knēveli varētu nomierināt ar pāris labsirdīgi draudīgām lielā un druknā dakteronkuļa basā nodūktām frāzēm.