nocitēt
nocitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nocitēju | nocitējam | nocitēju | nocitējām | nocitēšu | nocitēsim |
| 2. pers. | nocitē | nocitējat | nocitēji | nocitējāt | nocitēsi | nocitēsiet, nocitēsit |
| 3. pers. | nocitē | nocitēja | nocitēs | |||
Pavēles izteiksme: nocitē (vsk. 2. pers.), nocitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nocitējot (tag.), nocitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nocitētu
Vajadzības izteiksme: jānocitē
Citēt un pabeigt citēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī Satversmes tiesas atziņa nocitēta arī Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā.
- Ja viņi prastu latīņu valodu, tiem varētu nocitēt: Age!
- Tas, ko es nocitēju, ir fragments no Paula Šīmaņa runas.
- ) Es varu nocitēt ( Dep. A.Kaimiņš: “ Parādi!”
- Atļaušos nocitēt veselības ministra teikto: “ Mums ir plāns!!!