nocilāties
nocilāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nocilājos | nocilājamies | nocilājos | nocilājāmies | nocilāšos | nocilāsimies |
| 2. pers. | nocilājies | nocilājaties | nocilājies | nocilājāties | nocilāsies | nocilāsieties, nocilāsities |
| 3. pers. | nocilājas | nocilājās | nocilāsies | |||
Pavēles izteiksme: nocilājies (vsk. 2. pers.), nocilājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nocilājoties (tag.), nocilāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nocilātos
Vajadzības izteiksme: jānocilājas
1.transitīvs Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
2.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi cilāties un pārstāt cilāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piepeši visa zeme lēni nocilājās.
- Vilks atnācis , ausis vien nocilājušās
- calis nocilājās līdz nemaņai un tad viņām nomērīja atkal tos spieienus un palida saka lai aizmirst...
- Bieži nākas tā nocilāties pa akmeņiem, ka baloni kļūst gluži sausi un " kaķis" droši vien nevar saprast, priekš kam tas domāts - te tik ceļ, velk, stiepj, bīda pa kailiem apaļiem vai gareniem akmeņiem .