nobrīkšēt
nobrīkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobrīkšu | nobrīkšam | nobrīkšēju | nobrīkšējām | nobrīkšēšu | nobrīkšēsim |
| 2. pers. | nobrīkši | nobrīkšat | nobrīkšēji | nobrīkšējāt | nobrīkšēsi | nobrīkšēsiet, nobrīkšēsit |
| 3. pers. | nobrīkš | nobrīkšēja | nobrīkšēs | |||
Pavēles izteiksme: nobrīkši (vsk. 2. pers.), nobrīkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrīkšot (tag.), nobrīkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobrīkšētu
Vajadzības izteiksme: jānobrīkš
Īsu brīdi, vienu reizi brīkšēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sit pa āboļiem, ka nobrīkš.