noblākšķēt
noblākšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noblākšķu | noblākšķam | noblākšķēju | noblākšķējām | noblākšķēšu | noblākšķēsim |
| 2. pers. | noblākšķi | noblākšķat | noblākšķēji | noblākšķējāt | noblākšķēsi | noblākšķēsiet, noblākšķēsit |
| 3. pers. | noblākšķ | noblākšķēja | noblākšķēs | |||
Pavēles izteiksme: noblākšķi (vsk. 2. pers.), noblākšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noblākšķot (tag.), noblākšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noblākšķētu
Vajadzības izteiksme: jānoblākšķ
noblākšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noblākšu | noblākšam | noblākšēju | noblākšējām | noblākšēšu | noblākšēsim |
| 2. pers. | noblākši | noblākšat | noblākšēji | noblākšējāt | noblākšēsi | noblākšēsiet, noblākšēsit |
| 3. pers. | noblākš | noblākšēja | noblākšēs | |||
Pavēles izteiksme: noblākši (vsk. 2. pers.), noblākšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noblākšot (tag.), noblākšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noblākšētu
Vajadzības izteiksme: jānoblākš
Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Rūdis norauj mani sēdus, ka noblākšķ vien.
- Noblākšķēdams pret grīdu, viņš sāpīgi sadauzīja galvu.
- Tā noblākšķēja pret grīdu, un lielais Kristaps ar airi to raidīja pāri muzeja zālei.
- Tas noblākšķ uz pirmā.
- Papīru žūksnis skaļi noblākšķ.