nobirzt
nobirzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobirstu | nobirstam | nobirzu | nobirzām | nobirzīšu | nobirzīsim |
| 2. pers. | nobirsti | nobirstat | nobirzi | nobirzāt | nobirzīsi | nobirzīsiet, nobirzīsit |
| 3. pers. | nobirst | nobirza | nobirzīs | |||
Pavēles izteiksme: nobirsti (vsk. 2. pers.), nobirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobirstot (tag.), nobirzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobirztu
Vajadzības izteiksme: jānobirst
Birstot atdalīties nost; nodrupt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zobi — tie gan pagalam, augšējie ir nodrupuši, nobirzuši, bet tā nav liela nelaime.
- Puslokā aiz jurtām un barakām pelēki kalni nobirzušām smailēm, vēju, lietu, sniega vētru noapaļotām virsotnēm.
- Zelta diegiem nobirzis spīdums.
- „Tautas nams praktiski nebija izmantojams: apmetums nobirzis, griesti iebrukuši un grīda arī kritiskā stāvoklī," par pārmaiņu nepieciešamību spriež Annas pagasta pārvaldes grāmatvede Andra Jermacāne.
- Kolīdz ir noberzta garoziņa, tālāk smilšakmens ieža virskārta ar visiem senču rakstiem nobirzt ļoti ātri.