nobļaut
nobļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobļauju | nobļaujam | nobļāvu | nobļāvām | nobļaušu | nobļausim |
| 2. pers. | nobļauj | nobļaujat | nobļāvi | nobļāvāt | nobļausi | nobļausiet, nobļausit |
| 3. pers. | nobļauj | nobļāva | nobļaus | |||
Pavēles izteiksme: nobļauj (vsk. 2. pers.), nobļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobļaujot (tag.), nobļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobļautu
Vajadzības izteiksme: jānobļauj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apsardze netraucē iejaukties pūlī, tikai kaut ko neskaidri nobļauj pakaļ.
- Tētim sūrstēja dibens, un Ingere bija nobļāvusi visu vakaru.
- — es varētu nobļaut kaut ko vēl stiprāku, taču emocijas martikai nepiestāv.
- Mēs tos desmit tūkstošus bez problēmām nobļāvām!
- Tu nobļauj “ pēdējais”, es saņemu pēdējo, un es arī skrienu pakaļ.