nobārt
nobārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobaru | nobaram | nobāru | nobārām | nobāršu | nobārsim |
| 2. pers. | nobar | nobarat | nobāri | nobārāt | nobārsi | nobārsiet, nobārsit |
| 3. pers. | nobar | nobāra | nobārs | |||
Pavēles izteiksme: nobar (vsk. 2. pers.), nobariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobarot (tag.), nobāršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobārtu
Vajadzības izteiksme: jānobar
Izteikt bārienu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toreiz vecaistēvs Aleksi nobāra.
- Tā kā Mēness dzimšanas brīdī ir atradies Auna zīmē, Endziņa kungs var arī savu reizīti nobārt sev ceļā stāvošos.
- Šādu Ritu Strodi redz daugavpilieši un veido savu viedokli, kurā diez vai tiek iekļauta Rita, kura uzdejo tango Dziesmu svētku gājienā un uzskata, ka tētis joprojām drīkst viņu nobārt.
- Dodos čučēt, bet, dīvaini, gultā ( kura nebija saklāta slinkuma pēc) kaut kā daudz tādu kā smilšu, nobaru Raimi par to, ka šis atkal kaut kādu maizi gultā ēdis, izkratu ejam gulēt.
- Gribēju rakstīt vēstuli, kā mazie, saldie sārtziediņi nobāra.