noaut
noaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noauju, noaunu | noaujam, noaunam | noāvu | noāvām | noaušu | noausim |
| 2. pers. | noauj, noaun | noaujat, noaunat | noāvi | noāvāt | noausi | noausiet, noausit |
| 3. pers. | noauj, noaun | noāva | noaus | |||
Pavēles izteiksme: noauj, noaun (vsk. 2. pers.), noaujiet, noauniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noaujot, noaunot (tag.), noaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noautu
Vajadzības izteiksme: jānoauj, jānoaun
1.Novilkt (apavus, zeķes).
2.Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr ielaiž laivu ūdenī, noauju kājas un bradāju pa seklumu.
- Zināju, ka pēdējos piecus mēnešus mamma nebija ļāvusi tās noaut.
- Nu beidzot ceļš līdz rītam stājies, Vai būtu atļauts noaut tos?
- Tā tuvumā zeme ir svēta, tādēļ obligāts rituāls ir noaut kājas.
- Staigāju viena, kurpes noāvusi, bet pārāk tālu netieku.