noauļot
noauļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noauļoju | noauļojam | noauļoju | noauļojām | noauļošu | noauļosim |
| 2. pers. | noauļo | noauļojat | noauļoji | noauļojāt | noauļosi | noauļosiet, noauļosit |
| 3. pers. | noauļo | noauļoja | noauļos | |||
Pavēles izteiksme: noauļo (vsk. 2. pers.), noauļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noauļojot (tag.), noauļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noauļotu
Vajadzības izteiksme: jānoauļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Iedomājies, es kavēju svarīgu tikšanos un pēdējo kvartālu burtiski noauļoju.
- Zirgi noauļojuši vairākus kvartālus, pirms rati apgāzušies, izmetot abus pasažierus, pastāstīja Belvjū pilsētas policijas pārstāvji.
- Daniela izrāvās, noauļoja pa kāpnēm un izkusa dienas mirdzumā pirts atvērtajās durvīs.
- Tramvajs kā piedzēries kuģis noauļo pārdesmit pēdējos metrus, pagriežas asi – lai braucēji krīt no krēsliem un pamostas – , atvēris durvis, ielaiž vagonos tumsu.
- Zirgs no vietas ātri var noauļot apmēram 3 km, tad tam vajag atpūsties un salēnināt gaitu.