noasarot
noasarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noasaroju | noasarojam | noasaroju | noasarojām | noasarošu | noasarosim |
| 2. pers. | noasaro | noasarojat | noasaroji | noasarojāt | noasarosi | noasarosiet, noasarosit |
| 3. pers. | noasaro | noasaroja | noasaros | |||
Pavēles izteiksme: noasaro (vsk. 2. pers.), noasarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noasarojot (tag.), noasarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noasarotu
Vajadzības izteiksme: jānoasaro
Kļūt asarainam (par acīm, seju).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nezinu, nav jau tā, ka nelietoju, bet, zin kā, vienmēr tā apziņa: kas gan var būt labs līdzeklī, kas garšo pēc spirta un kuru nevaru no rītiem nemaz lietot, jo sanāk noasarot kosmētiku?
- prasu un, pieglaudies noasarojušai, miklajai sejai, bezspēkā pieveru acis. “