nožēlot
nožēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožēloju | nožēlojam | nožēloju | nožēlojām | nožēlošu | nožēlosim |
| 2. pers. | nožēlo | nožēlojat | nožēloji | nožēlojāt | nožēlosi | nožēlosiet, nožēlosit |
| 3. pers. | nožēlo | nožēloja | nožēlos | |||
Pavēles izteiksme: nožēlo (vsk. 2. pers.), nožēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožēlojot (tag.), nožēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožēlotu
Vajadzības izteiksme: jānožēlo
1.Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
2.Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
3.Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
4.apvidvārds Aiz skaudības noburt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aleksejs saka: „ Domāju, ka nekas nekad nav jānožēlo.
- Tagad viņa to nožēlo un vēlas, kaut nebūtu tā darījusi.
- Šobrīd jaunās sievietes domas ir mainījušās — viņa nožēlo daudzās operācijas.
- Bijusī pagasta padomes priekšsēdētāja nožēlo, ka pašvaldība pieļāvusi šādu kļūdu.
- "Vienīgais, ko es nožēloju, ir vēstules saudzīgais stils.