nošmaukstēt
nošmaukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošmaukstu | nošmaukstam | nošmaukstēju | nošmaukstējām | nošmaukstēšu | nošmaukstēsim |
| 2. pers. | nošmauksti | nošmaukstat | nošmaukstēji | nošmaukstējāt | nošmaukstēsi | nošmaukstēsiet, nošmaukstēsit |
| 3. pers. | nošmaukst | nošmaukstēja | nošmaukstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošmauksti (vsk. 2. pers.), nošmaukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošmaukstot (tag.), nošmaukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošmaukstētu
Vajadzības izteiksme: jānošmaukst
1.Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
2.apvidvārds Nobučot, noskūpstīt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, ka viņa bija pat iemigusi, jo ne redzēja, kā gaisā nozibēja, ne dzirdēja, kā nošmaukstēja resnā kārklu vica.
- Laikam arī Santa bija sakļāvusi acu plakstus, tāpēc bučiņa nošmaukstēja uz viņas zoda.