nošņurkt
nošņurkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošņurkstu | nošņurkstam | nošņurku | nošņurkām | nošņurkšu | nošņurksim |
| 2. pers. | nošņurksti | nošņurkstat | nošņurki | nošņurkāt | nošņurksi | nošņurksiet, nošņurksit |
| 3. pers. | nošņurkst | nošņurka | nošņurks | |||
Pavēles izteiksme: nošņurksti (vsk. 2. pers.), nošņurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošņurkstot (tag.), nošņurkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošņurktu
Vajadzības izteiksme: jānošņurkst
1.Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārā bieza migla, viss tāds draudīgs, nošņurcis un pelēks.
- Manā priekšā stāv apaudzis, nošņurcis vīrietis un klusi mani vēro.
- Hotdža ir tāds kurš stāv pie veikala ieejas nošņurkušā ādas jakā.
- Viesi arī sūdzas par smakām un istabu kopējo nošņurkušo skatu.
- Un vēl tas halātiņš man mugurā tāds nošņurcis, noņurcīts.