nošņurkt
nošņurkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri