nošļaukt

nošļaukt 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvs

Locīšana

1.Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.

2.apvidvārds Uzasināt (mietam vai kaudzei galu).

3.apvidvārds Apvazāt.

4.apvidvārds Noslaucīt (kaut ko šķidru).

5.apvidvārds Noskalot, aizskalot.

Avoti: LLVV, EH