nošļaukt
nošļaukt 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošļaucu | nošļaucam | nošļaucu | nošļaucām | nošļaukšu | nošļauksim |
| 2. pers. | nošļauc | nošļaucat | nošļauci | nošļaucāt | nošļauksi | nošļauksiet, nošļauksit |
| 3. pers. | nošļauc | nošļauca | nošļauks | |||
Pavēles izteiksme: nošļauc (vsk. 2. pers.), nošļauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošļaucot (tag.), nošļaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošļauktu
Vajadzības izteiksme: jānošļauc
1.Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
2.apvidvārds Uzasināt (mietam vai kaudzei galu).
4.apvidvārds Noslaucīt (kaut ko šķidru).
5.apvidvārds Noskalot, aizskalot.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa lielo grīsli nošļaukta zāle kā grāvis