nošļakstēt
nošļakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošļakstu | nošļakstam | nošļakstēju | nošļakstējām | nošļakstēšu | nošļakstēsim |
| 2. pers. | nošļaksti | nošļakstat | nošļakstēji | nošļakstējāt | nošļakstēsi | nošļakstēsiet, nošļakstēsit |
| 3. pers. | nošļakst | nošļakstēja | nošļakstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošļaksti (vsk. 2. pers.), nošļakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošļakstot (tag.), nošļakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošļakstētu
Vajadzības izteiksme: jānošļakst
1.Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija gar zemi un asarās, pirms tomāts vēl bija nošļakstējis dubļos.
- Man aiz pārsteiguma mīkla nošļakst gar pannu.
- Justs racis mazā pauguriņā, kur sausāks, tomēr, kad viņi, turēdami stiprās kaņepāju jostas, ielaiž līķi bedrē, dziļi apakšā nošļakst ūdens.
- Tas notika ar pārgatavojušos apelsīnu: kad Loranga uzsita pa to, gar sienām nošļakstēja vien. Masarīns pārstāvēja Kanādu, bet Loranga – Krieviju, un visas durvis kalpoja par vārtiem.
- Nošļakstēja ūdens un atkal suns atkrita