nošķobīt
nošķobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošķobu | nošķobām | nošķobīju | nošķobījām | nošķobīšu | nošķobīsim |
| 2. pers. | nošķobi | nošķobāt | nošķobīji | nošķobījāt | nošķobīsi | nošķobīsiet, nošķobīsit |
| 3. pers. | nošķoba | nošķobīja | nošķobīs | |||
Pavēles izteiksme: nošķobi (vsk. 2. pers.), nošķobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķobot (tag.), nošķobīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķobītu
Vajadzības izteiksme: jānošķoba
Īsu brīdi šķobīt un pabeigt šķobīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl nošķobīja lūpas un nogrozīja galvu — pilsētas tēvi diez ko negādā par iedzīvotāju ērtībām.
- Viesmīļiem, kas uznesa somas uz 3 stāvu, samaksājam 100 Ru, par ko šie nošķoba ūsas....
- Mihils vienaldzīgi nošķoba uzacis.
- Boriss nošķobīja muti. “
- Tušs drusku saīga un nošķobīja lūpas, atcerēdamies savu “ Bonaparte”, pirktu pie Fišelsona par četrarpus rubļiem; par to pašu naudu nāca līdzi arī ziemišķādas maciņš un ķēde, pārdevējs lielīja, esot no sudraba un gādāts no pašas Parīzes, bet Tušam jau tad likās aizdomīgi, ka sudraba pulkstenis tik lēts, — un kā tad, jau pēc dažiem mēnešiem vāciņš sāka melnēt, nācās berzt ar smiltīm, kamēr atkal spīdīgs.