noņurīt
noņurīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noņurīju | noņurījam | noņurīju | noņurījām | noņurīšu | noņurīsim |
| 2. pers. | noņurī | noņurījat | noņurīji | noņurījāt | noņurīsi | noņurīsiet, noņurīsit |
| 3. pers. | noņurī | noņurīja | noņurīs | |||
Pavēles izteiksme: noņurī (vsk. 2. pers.), noņurījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noņurījot (tag.), noņurīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noņurītu
Vajadzības izteiksme: jānoņurī
1.sarunvaloda Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
Avoti: LLVV, EH