noņaudēt
noņaudēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noņaudu | noņaudam | noņaudēju | noņaudējām | noņaudēšu | noņaudēsim |
| 2. pers. | noņaudi | noņaudat | noņaudēji | noņaudējāt | noņaudēsi | noņaudēsiet, noņaudēsit |
| 3. pers. | noņaud | noņaudēja | noņaudēs | |||
Pavēles izteiksme: noņaudi (vsk. 2. pers.), noņaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noņaudot (tag.), noņaudēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noņaudētu
Vajadzības izteiksme: jānoņaud
1.Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
2.Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ” nepacietīgi noņaudēja rudais. “
- – noņaudēja Roberto.
- Kāds lipīgi noņaudēja, ka jādzer uz Aspazijas veselību, bet dzejniece spēji atsaucās — nē, dzersim, lai mūsu mīļā Latvija atkal kļūst brīva.
- Es, atbildot, noņaudēšu: " Ai, dakteri, vai mani nevar ārstēt kaut kā vienkāršāk?
- Es nedzeru vispār, bet ar tevi labprāt," viņš noņaudēja kā pavasarī runcis.