noļekt
noļekt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noļekstu | noļekstam | noļeku | noļekām | noļekšu | noļeksim |
| 2. pers. | noļeksti | noļekstat | noļeki | noļekāt | noļeksi | noļeksiet, noļeksit |
| 3. pers. | noļekst | noļeka | noļeks | |||
Pavēles izteiksme: noļeksti (vsk. 2. pers.), noļekstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noļekstot (tag.), noļekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noļektu
Vajadzības izteiksme: jānoļekst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Zemīte izkramusi, pliedariem lapīnas noļekušas.
- Viena krūts noļekusi uz sāniem, otra slejas stāvus — kā redzams, vēl nav atkususi.
- Tas šunelis ar noļekušajām ausīm!
- Bēthovens bija prāva trusene ar noļekušām ausīm, viņa pret grīdu izklaudzinājusi ar kājām Piektās simfonijas ritmu.
- Vācu aitu šķirnes kucēniem kaļķa trūkuma dēļ šajā vecumā ausis vairs neturas glīti uz augšu, bet ir noļekušas," skaidro speciāliste.