noķitēt
noķitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķitēju | noķitējam | noķitēju | noķitējām | noķitēšu | noķitēsim |
| 2. pers. | noķitē | noķitējat | noķitēji | noķitējāt | noķitēsi | noķitēsiet, noķitēsit |
| 3. pers. | noķitē | noķitēja | noķitēs | |||
Pavēles izteiksme: noķitē (vsk. 2. pers.), noķitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķitējot (tag.), noķitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķitētu
Vajadzības izteiksme: jānoķitē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Domājāt, ka rūpīgi noķitējot viss būs kārtībā?