noģērbt
noģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noģērbju | noģērbjam | noģērbu | noģērbām | noģērbšu | noģērbsim |
| 2. pers. | noģērb | noģērbjat | noģērbi | noģērbāt | noģērbsi | noģērbsiet, noģērbsit |
| 3. pers. | noģērbj | noģērba | noģērbs | |||
Pavēles izteiksme: noģērb (vsk. 2. pers.), noģērbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noģērbjot (tag.), noģērbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noģērbtu
Vajadzības izteiksme: jānoģērbj
1.Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
1.1.Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
2.apvidvārds Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tā jau ir kārta, ko pie vajadzības var noģērbt.
- Lelles, kuras var apģērbs un noģērbt, leļļu ratiņi.
- Māte viņu noģērbusi, iesēdinājusi bļodā ar ūdeni un gatavojusies bērnu mazgāt.
- Viņš noģērba sievietei kleitu — pelēku un slidenu kā ledus.
- – draudzenes liek žūt salijušos lietussargus un noģērbj slapjās virsdrēbes.