noēnot
Lietojuma biežums :
noēnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
1.1.Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
1.2.Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri