neuzmanīgums
neuzmanīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neuzmanīgums | neuzmanīgumi |
| Ģen. | neuzmanīguma | neuzmanīgumu |
| Dat. | neuzmanīgumam | neuzmanīgumiem |
| Akuz. | neuzmanīgumu | neuzmanīgumus |
| Lok. | neuzmanīgumā | neuzmanīgumos |
1.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība1.
2.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība2.
3.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Un kurš tad mūs tā ņēma un sodīja, ja ne mēs paši — ar savu neuzmanīgumu.
- Cauri Sniegavijai viņas nenāca, meta līkumu tai apkārt, tomēr tas nevar izskaidrot jūsu neuzmanīgumu, jo citām reizēm jūsu acīm nav paslīdējuši garām arī krietni sarežģītāki manevri.
- Kad beidzas aktivitātes uzplaiksnījumi, tad vēži paliek daudz uzmanīgāki un tramīgāki, pretēji tam negausīgumam un neuzmanīgumam, kas ir kad tie vēl ir izsalkuši.
- UDHS galvenās izpausmes ir neuzmanīgums, impulsivitāte un bieži arī hiperaktivitāte, kas rada grūtības ikdienas funkcionēšanā, tostarp attiecībās ar ģimenes locekļiem un vienaudžiem, mācībās, uzvedībā skolā un ārpus tās.