nerimtīgums
nerimtīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nerimtīgums | nerimtīgumi |
| Ģen. | nerimtīguma | nerimtīgumu |
| Dat. | nerimtīgumam | nerimtīgumiem |
| Akuz. | nerimtīgumu | nerimtīgumus |
| Lok. | nerimtīgumā | nerimtīgumos |
1.Vispārināta īpašība → nerimtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība1.
2.Vispārināta īpašība → nerimtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība2.
Avoti: LLVV