nepraša
nepraša kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepraša | neprašas |
| Ģen. | neprašas | neprašu |
| Dat. | neprašai | neprašām |
| Akuz. | neprašu | neprašas |
| Lok. | neprašā | neprašās |
nepraša kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepraša | neprašas |
| Ģen. | neprašas | neprašu |
| Dat. | neprašam | neprašām |
| Akuz. | neprašu | neprašas |
| Lok. | neprašā | neprašās |
1.Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
1.1.Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mītu par sievietēm kā neprašām pie stūres Teters kliedē uzreiz. "
- Pati sēdēja uz lieveņa, komandēja un rājās uz tiem neprašām.
- Viņš vienkārši ir nepraša, visa viņa komanda ir neprašas.
- Rada lidojuma sajūtu, lai neprašu pēc tam sažņaugtu kā ar cilpu.
- Un arī to sasitis ?? Kādi neprašas tie pretimbraucēji!