nepielūdzamība
nepielūdzamība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepielūdzamība | nepielūdzamības |
| Ģen. | nepielūdzamības | nepielūdzamību |
| Dat. | nepielūdzamībai | nepielūdzamībām |
| Akuz. | nepielūdzamību | nepielūdzamības |
| Lok. | nepielūdzamībā | nepielūdzamībās |
1.Vispārināta īpašība → nepielūdzams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → nepielūdzams3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne muskuļu kalns, bet platiem pleciem un liela auguma vīriešiem dabiski raksturīgo lēnās nepielūdzamības auru.
- augsta savā nepielūdzamībā piere
- Apziņa fiksēja viņa balto, smalko roku, slaidos pirkstus, kuru tvēriens asociējās ar astoņkāja taustekļu nepielūdzamību, izstiepto, saspringto kaklu.
- Ir tā, it kā visi būtu nokļuvuši fon Trīra rokās un idiotiskā nepielūdzamībā saskaņā ar scenāriju virzītos uz karātavām, lai gan pietiktu tikai pasmaidīt un aizskriet prom.
- Taču tur, kur daži mēģina ieskatīties lietām acīs, visskaidrāk atklājas, cik ļoti heroiskā jēdziens viņiem klusītiņām pārvērties, cik ļoti viņu cildinātie tikumi — stingrība, izlēmība, nepielūdzamība — patiesībā ir nevis zaldāta, bet gan pārbaudīta šķiru cīnītāja tikumi.