nepieklājība
nepieklājība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepieklājība | nepieklājības |
| Ģen. | nepieklājības | nepieklājību |
| Dat. | nepieklājībai | nepieklājībām |
| Akuz. | nepieklājību | nepieklājības |
| Lok. | nepieklājībā | nepieklājībās |
1.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām; izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
2.1.Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Augu dienu brēka pāri galvai un vēl arī nepieklājība.
- It kā pasaules uzskata obligāta prasība būtu prastums, nekompetence un elementāra nepieklājība.
- Herbertu kaut kas bija novedis līdz nepieklājības robežai, par to šaubu nebija.
- Dzeja uzplauka un attīstījās tik plaši, ka nerakstīt dzejoļus uzskatīja par nepieklājību.
- – Uzskati par pieklājību un nepieklājību bieži mainās.