nepatiesums
nepatiesums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepatiesums | nepatiesumi |
| Ģen. | nepatiesuma | nepatiesumu |
| Dat. | nepatiesumam | nepatiesumiem |
| Akuz. | nepatiesumu | nepatiesumus |
| Lok. | nepatiesumā | nepatiesumos |
Vispārināta īpašība → nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Novērtēt pierādījumu nozīmē izdarīt secinājumu par tā patiesumu vai nepatiesumu.
- Stāsta nepatiesums nav ticis apstrīdēts," sacīja tiesnesis. "
- Un tā es pārvērtu nepatiesumu filozofijā, kuru apbrīnoja visi.
- Bet bērni vēl asāk izjūt pieaugušo uzspēlētību un nepatiesumu.
- Tāpat nolemts informēt Šveices varas iestādes par tiesiskās palīdzības lūgumā iekļautās informācijas nepatiesumu.