neopozitīvisms
neopozitīvisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neopozitīvisms | neopozitīvismi |
| Ģen. | neopozitīvisma | neopozitīvismu |
| Dat. | neopozitīvismam | neopozitīvismiem |
| Akuz. | neopozitīvismu | neopozitīvismus |
| Lok. | neopozitīvismā | neopozitīvismos |
20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi neopozitīvisma pieejā pēc dedukcijas pastāv reāla iespēja indukcijai.
- Naratīva analīzes pieeja būtiski atšķiras no reālisma un neopozitīvisma pieejām skatījumā uz datu dabu.
- Promocijas darba teorētiskajā nodaļā analizētas nozīmīgākās pieejas biogrāfiskajā izpētē ‒ reālistiskā, neopozitīvisma un naratīvā.
- Sociologs R. Millers norāda uz trim galvenajiem teorētisko skaidrojumu modeļiem - reālisma, neopozitīvisma un naratīva.
- Neopozitīvisma pieejas būtība ir dedukcija.