neomulība
neomulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neomulība | neomulības |
| Ģen. | neomulības | neomulību |
| Dat. | neomulībai | neomulībām |
| Akuz. | neomulību | neomulības |
| Lok. | neomulībā | neomulībās |
Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad ārsts Kutra ieradās plantācijā, viņu pārņēma savāda neomulības sajūta.
- Savāda neomulība pārņēma kapteini, tad viņš paskatījās pulkstenī un nopūtās.
- Turpretī lielas dzīvojamās istabas neomulību palīdzēs novērst paliels stūra dīvāns.
- Oficiāluma un neomulības elpa, liekas, bija pārņēmusi visus celtnes kaktus.
- Tas klusums, viņas uzmanīgais skatiens un viņa soļu klaudzieni uzdzina neomulību.