neogēns1
neogēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neogēns | neogēni |
| Ģen. | neogēna | neogēnu |
| Dat. | neogēnam | neogēniem |
| Akuz. | neogēnu | neogēnus |
| Lok. | neogēnā | neogēnos |
Kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
Avoti: LLVV, LD, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Senāk paleogēns un neogēns tika apvienoti vienā — terciāra periodā.
- Agrāk kainozoju dalīja terciāra ( paleogēns un neogēns) un kvartāra periodos.
- Tuksnesī pie Askazansora solončaka veikti paleontoloģiski izrakumi, atklājot neogēna faunas atliekas.
- Kainozoja ēra dalās trīs periodos: paleogēns, neogēns un kvartārs ( antropogēns).
- Oligocēns nomainīja eocēnu un beigās pārgāja miocēna epohā, ar kuru sākās neogēna periods.