nejaucēns
nejaucēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nejaucēns | nejaucēni |
| Ģen. | nejaucēna | nejaucēnu |
| Dat. | nejaucēnam | nejaucēniem |
| Akuz. | nejaucēnu | nejaucēnus |
| Lok. | nejaucēnā | nejaucēnos |
1.Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
2.apvidvārds Kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs.
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat Erna, nejaucēns un negantnieks, ir cieši kopā ar citiem.
- Vēl okeāna nejaucēnu topā iekļuvis krāsainais flamingo mēles gliemezis, kurš dzīvo Atlantijas okeānā un Karību baseinā.
- Posta bērns, nejaucēns.
- Tāpat augi jāuzmana no kaitēkļiem, ja nu tomēr pamanītas kādas pazīmes, uzreiz ar mitru lupatiņu nejaucēni jānoslauka.
- Lai arī logam priekšā bija piestiprināts ļoti smalks siets, visai daudz nejaucēnu nezin kā bija iekļuvuši istabā un sīkdami metās man virsū.