neiznestība
neiznestība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: medicīna; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neiznestība | neiznestības |
| Ģen. | neiznestības | neiznestību |
| Dat. | neiznestībai | neiznestībām |
| Akuz. | neiznestību | neiznestības |
| Lok. | neiznestībā | neiznestībās |
Vispārināta īpašība → neiznests2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neiznestība un jaunāks vecums ( zem sešiem mēnešiem) ir neatkarīgi riska faktori hospitalizācijai [Hall et al., 2009].
- Aptuveni vienai trešdaļai stacionēto bērnu ir hroniskas medicīniskas problēmas, visbiežāk, neiznestība, imūnsupresija vai kardiopulmonāla slimība [Henrickson et al., 2004].
- Mirstība ir vairāk nekā trīs reizes augstāka pacientiem ar pavadošām slimībām, galvenokārt neiznestību, hemodinamiski nozīmīgu iedzimtu sirdskaiti ( īpaši gadījumos, kad tā saistīta ar plaušu hipertensiju) un hronisku plaušu slimību ( saistībā ar neiznestību, cistiskā fibroze u.c.) [Shay et al., 2001].
- Neiznestība, iedzimta sirdskaite un hroniska elpceļu saslimšana ir būtiski HRSV infekcijas morbiditātes un mortalitātes riska faktori [Simões and Carbonell-Estrany, 2003], tomēr absolūti lielākā daļa zīdaiņu ar HRSV infekciju ir bijuši iepriekš veseli, un kontroles pasākumu ieviešanai būtu jābūt primāri vērstai tieši uz šīs grupas pirmreizēju saskari ar HRSV [Anderson et al., 2013; Hall et al., 2009].
- Zināmi riska faktori kā vīriešu dzimums un saspiesti dzīves apstākļi ( apdzīvotība) [Simões, 2003] šajā pētījumā nebija saistīti ar lielāku HRSV risku, savukārt citi faktori kā neiznestība, neiznēsāta bērna hroniska plaušu slimība, hemodinamiski nozīmīga iedzimta sirdskaite [Resch et al., 2002], trisomija 21 [Bloemers et al., 2007], neiromuskulāras slimības un imūndeficīts [Resch et al., 2009] pētījuma uzbūves dēļ nevarēja tikt izvērtēti.