negausis
negausis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | negausis | negauši |
Ģen. | negauša | negaušu |
Dat. | negausim | negaušiem |
Akuz. | negausi | negaušus |
Lok. | negausī | negaušos |
negause sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | negause | negauses |
Ģen. | negauses | negaušu |
Dat. | negausei | negausēm |
Akuz. | negausi | negauses |
Lok. | negausē | negausēs |
1.Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
2.Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
2.1.Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no vecāku uzdevumiem – nepieļaut, lai bērni izaugtu par negaušiem.
- Pirmajā brīdī šķiet: īsti negauši, rosās tik naski,
- Zinātniskais vārds " Gulo" nozīmē negausis jeb rīma.
- Ārija ēd kā negausis vienu nedēļu, otru.
- Krauklis stiklainu aci skatījās, kur trokšņoja piedzērušie negauši.