nedēļnieks

nedēļnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana

Lietojuma biežums :

nedēļniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana

Lietojuma biežums :

1.Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.

2.Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.

3.Tautskolas skolnieks, kas dežūrē visu nedēļu.

Avoti: LLVV, KV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Par to liecina aculiecinieku atmiņas par tā saucamajiem “ nedēļniekiem”.
Ja kādu reizi nedēļnieks aizmirsa aizkrampēt logu, tad Cimze teicis, ka nedēļas laikā tik grūtu darbu jau nevar apgūt, tāpēc “ nabadziņam” bija jādežurē otra nedēļa.
Strādnieku nosaukumiem autors pievieno komentārus, kas norāda uz konkrētu ekstralingvistisko situāciju, piem., kalps – parobek ( żonaty roczni na swym odzieniu i chatę osobną ma) ‘precēts, uz gadu, ar savām drēbēm un ar atsevišķu mājokli’, ‘der Knecht, Arbeiter’ ( ME II 144), sal. „ Par kalpu Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrajā pusē sauca precētu vīrieti, kurš līga pie saimnieka darbā uz noteiktu laiku atbilstoši apvidū eksistējošiem paradumiem“ ( Cimermanis 1959: 35); nedelnjks, - njce – tygodnik ( co 6.dni robi) ‘kas strādā 6 dienas’, sal. nedẽļniẽks ‘der Arbeiter, der zur Frohnzeit auf dem Gute die Woche hat; ein Tagelöhner, der die ganze Woche bei jemand arbeitet’ ( ME II 711), nedēļnieks ‘algādzis, kas salīgts strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu; senāk – darbinieks, kas visu nedēļu gāja klaušās’ ( LLVV), poļu valodā 19. un 20. gs. sākuma vārdnīcas nepiemin vārdu tygodnik ar šādu nozīmes komponentu.
Klāt arī zinātnisks un literāriski beletristisks žurnāls un biļetens - nedēļnieks.
Par žurnālu kā nedēļnieku, bet tad daudz garīgi jāstrādā.