nešķīstenis
nešķīstenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nešķīstenis | nešķīsteņi |
Ģen. | nešķīsteņa | nešķīsteņu |
Dat. | nešķīstenim | nešķīsteņiem |
Akuz. | nešķīsteni | nešķīsteņus |
Lok. | nešķīstenī | nešķīsteņos |
2.sarunvaloda Negants, arī atbaidošs radījums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saimniece vārdu turēja, nekad vairs mani nesauca par nešķīsteni un nelamāja.
- Birste tīri izmēž grīdu, un neviens nešķīstenis viņai neizsprūk.
- Es iesperu tam ar pēdu pa galvu, bet nešķīstenis piesūcies kārtīgi.
- – Rūdolfs vēl atcerējās iepriekšējo sarunu par gulēšanu uz grīdas un lidojošajiem nešķīsteņiem.
- — Tu, vectēv, par nešķīsteņiem solīji.