nautiloīds
nautiloīds joma: bioloģija
formā: daudzskaitlis Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija arī liela trilobītu un galvkāju — nautiloīdu dažādība.
- Kad galvkāju moluski balansēja uz izmiršanas robežas ( ir zināma tikai viena paleocēna nautiloīdu ģints), vēderkāji un gliemenes gandrīz nemaz necieta.
- Sifons ir plāns; septālās caurulītes variē no īsām līdz garām, paleozoja formām - retrohoanītiskas, t.i. vērstas atpakaļ ( līdzīgi kā nautiloīdiem).
- Čaulas septas ( kameru starpsienas) savienojas ar čaulu nevis pa vienkāršu līniju ( kā nautiloīdiem), bet pa komplicētu līkumainu līniju, sauktu par šuves līniju.
- Griezuma pamatnē un vidusdaļā ir izsekojama metasomatisku kavernozu dolomītu slāņkopa ar jūras liliju segmentiem, slēdzenes pleckāju, vēderkāju, gliemeņu un nautiloīdu čaulām, stromatoporu un " Glomus" grupas onkolītu veidojumiem.