natīvisms
natīvisms
1.Teorija, kas pārspīlē iedzimtības nozīmi psihes attīstībā salīdzinājumā ar ārējās vides ietekmi un pieredzi.
2.Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunākie pētījumi, atspoguļojot natīvisma pētniecisko tradīciju pārmaiņas, mūsdienās telpiskās kognīcijas un telpisko zināšanu ontoģenētisko attīstību atkal skaidro ar speciālas iedzimtas kognitīvās sistēmas klātbūtni un darbību ( Spelke & Newport, 1998).
- Balstoties uz šīm atziņām, N. Ņūkombe un Džinelena Hatenlučere ( Janellen Huttenlocher) ir definējušas “ adaptīvo kombināciju ( adaptive combination) teoriju”, kas apvieno būtiskākās konstruktīvisma un natīvisma pamatatziņas. “
- Cits liberālā anticionisma paveids izveidojās pirms Pirmā Pasaules kara ap Z. Žabotinska figūru, un to proponēja A. Horons un I. Ratošs, kuri vēlējās stiprināt saikni starp nacionālismu un jūdaismu, radot jaunu natīvisma formu - “ senebreju nācija”, kas saistīta ar Kanaanas zemi.
- Vēsturiski aktīvs dialogs psiholoģijā, bioloģijā, filozofijā, antropoloģijā un kognitīvajā ģeogrāfijā norisinās divu savstarpēji idejiski pretēju zinātnisko virzienu – natīvisma un empīrisma – pārstāvju starpā, kuri cenšas atbildēt uz jautājumiem, vai telpiskās zināšanas ir pārmantotas un iedzimtas, vai tomēr tās tiek iegūtas mijattiecībās ar vidi.
- Tā vietā N. Čomskis piedāvāja savu valodas apguves teoriju – natīvismu, kura pamatā bija uzskats, ka cilvēka spēja iemācīties valodu ir balstīta uz iedzimtām valodas struktūrām ( Chomsky 1959, 26–58; Brown 1994, 24–28; Richards, Schmidt 2002, 351; Fāters 2010, 234; Lewandowski 2012, 171–177).