narjads
narjads vienkāršruna
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Šura, narjadi v meškah?
- precizēja: meistars tik un tā viņam narjadu parakstot — rubli un divdesmit, pat rubli piecdesmit!
- Igors jau sen gulēja patīkama noguruma pilnā miegā, kāds vienmēr pārņem pēc narjada nodošanas, bet man vēl vajadzēja mūsu zampoļitam skaidrot, kurš kuru drātējis — Zevs kambrigu vai otrādi.
- Nav nekā patīkamāka kā sildīt aprepējušas rokas lielajā katlumājā, kur zvēro četras milzīgas krāsnis — tik augstas, ka tās varētu saukt par metāla kausēšanas domnām, tomēr šajās kausējas tikai dienesta laiks, kas velkas tik lēni; beigsies narjads kurinātavā, un mēs ar Gošu savos kartona kalendārīšos ar adatu sadursim vēl pa vienai dienai.
- Končai pizdeķ, bargi uzrēc vecākais kačegārs, citiem vārdiem sakot, kurinātājs, viņš stāv, lūr, mums nepalīdz, lops tāds, labi redz, ka mums jau zarnas pa pakaļu lien laukā, — vaikstās, bet nepalīdz, un atkal nozūd aiz katlumājas divviru durvīm, do pizdi, es saku Igoram, sēž tur siltumā un vēl kārsta savu jebaļņiku, — mēs visi mazliet apskaužam vecākā kačegāra amatu, tas jau nav dienests, bet īstā dzīve, viņš pat ēdienu pats sev gatavo, normālu civilo ēdienu, ceptus kartupeļus, tēju, baltmaizi, vienvārdsakot, izdzimtenis, bet Igors domā citādi, Igors ir ideālists, pēc viņa domām, tikai karavīrs, kurš pats šauj, skrien, lec un iet uz narjadiem, ir kaut kā vērts...