naidīgums
naidīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | naidīgums | naidīgumi |
| Ģen. | naidīguma | naidīgumu |
| Dat. | naidīgumam | naidīgumiem |
| Akuz. | naidīgumu | naidīgumus |
| Lok. | naidīgumā | naidīgumos |
1.Vispārināta īpašība → naidīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → naidīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzi dzīvo ilgstošā apspiestā naidīgumā, dusmās, trauksmē vai bailēs.
- Atbrīvojies no visa, no visa naidīguma, no visa grauzošā.
- Ekonomiskie ierobežojumi arī noteica pilsētas iedzīvotāju naidīgumu pret Spānijas varas iestādēm.
- Rīta pusē naidīgums izzūd un vairākas ģimenes kopā dodas pie miera.
- To viņš sāka izjust kā tādu ļaunumu, naidīgumu un nodevīgumu.