nabadziņš
nabadziņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nabadziņš | nabadziņi |
| Ģen. | nabadziņa | nabadziņu |
| Dat. | nabadziņam | nabadziņiem |
| Akuz. | nabadziņu | nabadziņus |
| Lok. | nabadziņā | nabadziņos |
nabadzīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nabadzīte | nabadzītes |
| Ģen. | nabadzītes | nabadzīšu |
| Dat. | nabadzītei | nabadzītēm |
| Akuz. | nabadzīti | nabadzītes |
| Lok. | nabadzītē | nabadzītēs |
1.Dem. → nabags1.
2.Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs; arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nabadziņš nebija varējis izturēt šādu " pavasari" un gājis bojā.
- Neuztveriet katru cilvēku riteņkrēslā kā nabadziņu, kurš gaida žēlastības dā-vanas!
- Viņu kāda ģimene paņēma aizbildniecībā, jo nabadziņš bija cietis plūdos.
- Cik garlaicīgi un neērti viņam, nabadziņam, tur vajadzēja būt!
- Sitas nabadziņš pie Viļāniem — kadiķītis ieaudzis akmens spraudziņā, un jāaug...