nabaģelis
Lietojuma biežums :
nabaģelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nabaģelis | nabaģeļi |
Ģen. | nabaģeļa | nabaģeļu |
Dat. | nabaģelim | nabaģeļiem |
Akuz. | nabaģeli | nabaģeļus |
Lok. | nabaģelī | nabaģeļos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā dulleņa apsēsts, Jonelis ņēmās ālēties un apmētāja ar kauliem nabaģeļus, kuri sēdēja pie blakusgalda un kuriem ap piedurkni bija bīskapa Paca nesen izsniegtie apsēji, – pie šādām dilbu saitēm tika tie Varņu ļaudis, kurus nospieda īsts trūkums, un tieši šiem, nevis kādiem viltus badmirām saskaņā ar jauno kārtību bija tiesības svētdienās par velti krogā saņemt bļodiņu viruma. "
- Taču tagad šī savādā, mēmā mīla, kam nebija nekā vairāk par skatieniem no loga un ielas pretējās puses, ar katru dienu auga un brieda – Hašem augstais, Gordons reizēm nodomāja – gluži kā īsts mēra bubonis, kam kuru katru brīdi vajadzēja iet pušu, jo nu jau Bironta kungs bija uzgribējis nodot jaunkundzei vēstulītes, jo šis jau būtu gatavs pavedināt kaut paša vecmāmiņu un jau mēģināja uzpirkt žīdu ārstu, lai tas nodod ziņu, taču pagaidām neviena izdevība negadījās, jo apakšgaldziņa nams bija cieši noslēgts, un pat pārtiku tirgotāji lika grozā, ko šiem, auklā iesietu, nolaida lejā pa logu, tāpēc Bironta kungam atlika vien glūnēt pa maskas acu spraugām uz to bālo sarkanmataino būtni, kas vienā un tai pašā laikā allaž sēdēja pie loga, bet pat saskatīties viņiem ne vienmēr izdevās, – tā arī todien, pa ceļam uz Zvejnieku piepilsētu, meitenes logā nebija un viss, tā nu sifilitiķis kopā ar Āronu Gordonu brīdi pagaidīja un gāja tālāk, ārā pa vārtiem, garām sardzes postenim, ar laivu pāri upei, tālāk kājām pa ceļu, kura malās vietumis, starp izdegušu ugunskuru melnumiem, starp piepilsētas mājelēm ar aiznaglotiem logiem, mētājās mēra un bada nobeigtu nabaģeļu kauli, kas jau paguvuši izbalot, un tā viņi gāja līdz zvejnieku būdām, kur sērga arī jau bija paviesojusies, un izrādījās, ka tas vīrs,