naģēdis
naģēdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | naģēdis | naģēži |
| Ģen. | naģēža | naģēžu |
| Dat. | naģēdim | naģēžiem |
| Akuz. | naģēdi | naģēžus |
| Lok. | naģēdī | naģēžos |
1.Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti.
2.Tāds, kas vardes (naģes) ēd.
Avoti: KV