nūnītis
nūnītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nūnītis | nūnīši |
| Ģen. | nūnīša | nūnīšu |
| Dat. | nūnītim | nūnīšiem |
| Akuz. | nūnīti | nūnīšus |
| Lok. | nūnītī | nūnīšos |
Dem. → nūnis.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nūnītis mazs bērniņš naktīs raud , tad bērnu vecākiem gavēnī purvmalā jāuzmeklē maitas kauls , kurš drēbē ietīts jāpiesien bērnam trīs dieni pie pakausīša , tad uz tris dieni pie krūtīm un beigās uz trīs dieni pie papēdīšiem , pēc kam vēl ar kaulu jāapspaida visa miesiņa