nīgrums
nīgrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nīgrums | nīgrumi |
| Ģen. | nīgruma | nīgrumu |
| Dat. | nīgrumam | nīgrumiem |
| Akuz. | nīgrumu | nīgrumus |
| Lok. | nīgrumā | nīgrumos |
Vispārināta īpašība → nīgrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas viņu kaitināja, uzkurināja iekšēju nīgrumu.
- Spēcīgi žargona izteicieni un dažādu veidu groteskas izdarības atkārtoti apliecina autora nīgrumu, sarūgtinājumu.
- Bet apkārt, par lielu pārsteigumu, valda nīgrums, nomāktība un neticība.
- Tāpēc agrākā nīgruma vietā reizēm uzvirmoja arī dusmas.
- Turklāt smaidot un bez nīgruma, ko mūža garumā tā arī nebija iemācījies Herberts Priede.